Visi legālie

Par legālām un nelegālām apreibinošām vielām, veikala narkotikām vai apreibinošām zālītēm dēvē psihoaktīvas vielas, kas Īrijā tiek pārdotas zāļu izstrādājumu veikalos (head shops, hemp shops) un citās tirdzniecības vietās – piemēram, seksa veikalos un tetovēšanas salonos. Tās var iegādāties arī internetā. Šīs vielas piedāvā kā narkotiku – kanabisa, ecstasy, kokaīna, LSD, amfetamīnu un heroīna – aizstājējus.

Pārdošanā ir vairāki simti šādu apreibinošo vielu. To vidū ir vielas, kas iedarbojas kā:

• sedatīvie līdzekļi
• stimulanti
• halucinogēni un
• dzimumtieksmi uzbudinoši līdzekļi

Dažas no tām ir augu izcelsmes, citas ir mākslīgi sintezētas. Lielākā daļa ir augu izcelsmes un sintētisko vielu maisījums.

Šīs apreibinošās vielas ir psihoaktīvas – tas nozīmē, ka tās izmaina domāšanu, sajūtas un uzvedību. To ietekme uz fizisko un garīgo veselību nav paredzama, un pastāv risks kļūt atkarīgam.

Nav paredzētas cilvēkiem
Uz daudzu šo vielu etiķetēm rakstīts 'nav paredzēts cilvēkiem'. Tādā veidā to piegādātāji un realizētāji izvairās no likuma un atbildības par nelabvēlīgām sekām un risku. Dažas no šīm narkotikām tiek likumīgi izmantotas veterinārijā un dzīvnieku aprūpē.

Taču to nekaitīgums cilvēkiem nav pārbaudīts. Nekas nav zināms par šo zāļu lietošanas īstermiņa un ilgtermiņa sekām. Dažām vai visām var būt bīstamas blaknes.

• Dažas no tām rada apjukumu – pieaug lietotāja risks iekļūt nelaimes gadījumos vai bīstamās situācijās
• Apreibinošās vielas var izraisīt bailes, panikas lēkmes, paranoju vai pat psihiskas slimības
• Daudzas no tām ir stimulanti, kas var izraisīt bezmiegu ar sekojošu spēka izsīkumu un depresiju
• Šīm vielām var būt nelabvēlīga ietekme uz garīgo veselību – lietotāji bieži sūdzas, ka pēc lietošanas viņiem galvā ir īsta putra
• Tās var būt toksiskas cilvēkiem. Pat 'dabiskas zālītes' var būt kaitīgas – piemēram, izraisīt nieru mazspēju, komu un pat nāvi

Kanabiss
Slengā sauc par haš, zālīti, hašišu, kāsi (hash, blow, shit, grass, weed).



Kanabiss jeb Indijas kaņepes ir dabīgs augs, ko lieto trīs galvenos veidos. Vienkāršāko sauc par sveķiem, un to piegādā cietos, tumšos gabalos vai blokos. Mazāk izplatītas ir šī auga lapas un stiebri,
ko sauc par zāli vai nezāli.Trešo veidu, kanabissa eļļu, Īrijā sastop reti. Kanabisu parasti satin kopā ar tabaku 'kāsī' un smēķē, bet to var arī iemaisīt ēdienā un ēst.

Iedarbība – kanabisa lietošana izraisa atslābuma sajūtu, padara pļāpīgu un jautru. Dažiem lietotājiem šķiet, ka laika gaita palēninās, viņi spilgtāk uztver krāsas,
skaņas un garšas. Var veidoties izteikta ēšanas tieksme.

Blaknes – kanabiss ietekmē atmiņu, koncentrēšanās spēju, var radīt nogurumu un pasivitāti. Ja neesat radis lietot kanabisu vai arī lietojat neierasti stipru tā veidu, var rasties baiļu, panikas vai apjukuma sajūta. Var sākties ilūzijas vai halucinācijas.

Riski – daudzi uzskata kanabisu par relatīvi drošām narkotikām. Taču pētījumi rāda, ka ilgstošiem lietotājiem var būt grūtības ar lietošanas kontroli, un tie var kļūt atkarīgi. Kanabisa smēķēšana palielina risku saslimt ar sirds slimībām, plaušu vēzi un var ietekmēt arī auglību. Cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem kanabisa lietošana var izraisīt šizofrēniju. Īrijā tā ir otra izplatītākā narkotika pēc alkohola, ko atklāj dzērājšoferu organismā.


Ecstasy
Slengā sauc par ekstāzi, ripuļiem, mitsubišī, (E, doves, mitsubishis, yokes, shamrocks).



Ecstacy izgatavo dažu Eiropas valstu pagrīdes laboratorijās. To galvenokārt pārdod tablešu veidā, kam var būt dažādi logotipi vai raksti. Dažreiz ecstasy tabletēm var būt piejauktas citas narkotikas vai vielas.

Iedarbība – ecstasy var radīt mundruma sajūtu un harmoniju ar apkārtni. Lietotājs jūtas laimīgs un mierīgs un izjūt sirsnību pret citiem cilvēkiem. Skaņas, krāsas un emocijas šķiet daudz intensīvākas. Enerģijas pieplūdums ļauj dejot stundām ilgi.

Blaknes – var paaugstināties ķermeņa temperatūra, asinsspiediens un sirdsdarbība. Cita fiziska iedarbība ir saistīta ar muskuļu sāpēm, nelabumu, žokļa stīvumu un
zobu griešanu. Var sākties stipra svīšana, drebuļi un paātrināta sirdsdarbība. Var rasties dehidrācija, apjukums un nogurums.

Riski – vairumu atļauto narkotisko vielu pārbauda izmēģinājumos ar dzīvniekiem, bet ecstasy lietotāji faktiski ir izmēģinājumu cūciņas eksperimentos ar cilvēkiem. Pētījumi jau tagad liecina, ka pēc regulāras lietošanas nedēļas nogalēs, nedēļas vidū jāpiedzīvo 'sabrukums' ar nogurumu un depresiju, kas bieži ilgst vairākas dienas. Reizēm vajadzīgi gadi, lai sāktu izpausties ilgtermiņa ietekme, bet daži lietotāji riskē saslimt ar garīgām slimībām vēlākajā dzīves posmā. Ecstasy pavisam reti izraisa nāvi, bet nāve var iestāties siltumdūriena, sirds vai astmas lēkmes ietekmē.


Heroīns
Slengā sauc par herņa, geričs, gavno (gear, smack, junk, H).



Heroīnu izgatavo no morfīna - vielas, ko iegūst no opija magonēm. To injicē vai smēķē, ko tad angliski dēvē par 'pūķa medīšanu' (chasing the dragon).

Iedarbība – heroīna injicēšana izraisa spēju uzbudinājumu, kam seko miera pilnas, sapņainas izjūtas. Lietotājs izjūt siltumu, atslābumu un miegainību. Sāpes, agresivitāte un dzimumtieksme samazinās.

Blaknes – heroīns un citi opiāti (piemēram, morfīns un metadons) izraisa aizcietējumus un elpošanas palēnināšanos. Taču lielākās briesmas rodas no heroīna pārdozēšanas un injicēšanas.

Riski – uz ielas pārdotais heroīns bieži satur arī citas vielas, kā cukuru, miltus, talku un citas narkotikas. Šīs vielas šķiet nekaitīgas, bet injicējot tās var ļoti kaitēt organismam – radot asins sarecējumus, abscesus un gangrēnu. Lietojot kopīgas adatas, var izplatīt HIV un B un C hepatītu.

Regulāra heroīna lietošana bieži izraisa atkarību, it sevišķi, ja to lieto injicējot.

Metadons ir aizstājējnarkotika, ko izmanto heroīna atkarības ārstēšanā. Tas sastopams zaļa šķidruma veidā, ko dzer reizi dienā, lai pārvarētu tieksmi pēc heroīna. Būtiskākais metadona lietošanas risks ir pārdozēšanas izraisīta nāve.


Kokaīns
Slengā sauc par koku, sniegu (coke, charlie, snow).



Kokaīns ir balts pulveris, ko izgatavo no kokas krūma lapām, kas galvenokārt aug Dienvidamerikā. Parasti to iešņauc degunā. Kreks ir kokaīna veids, kas veicina atkarību lielākā mērā. Kreku, ko sauc arī par „rock”, „stone” vai „free-base”, parasti smēķē. Kokaīnu dažkārt injicē vai ēd.

Iedarbība – kokaīns ir spēcīgs stimulants. Tas rada možumu un enerģijas pieplūdumu, mazina apetīti un slāpes. Iedarbība ilgst līdz 20 minūtes pēc katras devas. Kreka smēķēšana izraisa īsāku, bet intensīvāku skurbumu.

Blaknes – tā kā kokaīna iedarbība ir ļoti spēcīga, paliek tieksme pēc papildu devas. Lielas devas var radīt spēka izsīkumu, bailes, depresiju un dažreiz agresivitāti.

Riski – kokaīna šņaukšana var būt pa cēloni neatgriezeniskam deguna iekšpuses bojājumam. Kokaīna lietošana var kaitēt sirdij un plaušām, lielas devas var izraisīt nāvi no sirdslēkmēm vai trombiem. Kokaīna
lietošana ar alkoholu palielina sirdslēkmju risku un nāves iespējamību. Kokaina ēšana var bojāt zarnu audus. Reibumam sekojošā depresija var būt dziļa un ar pašnāvības mēģinājumiem. Ilgi vai daudz lietojot, kokaīna radītais uzbudinājums var pārtapt nemierā, bezmiegā un novājēšanā. Dažiem lietotājiem veidojas paranoiska psihoze, un viņi kļūst agresīvi. Stiprā tieksme pēc kokaīna, sevišķi pēc kreka, liek to lietot visu laiku un cilvēks zaudē kontroli pār narkotikas lietošanu.


Amfetamīni
Slengā sauc par vitamīniem (speed, whizz, uppers).



Amfetamīni ir stimulantu grupa, dažus no tiem kādreiz izmantoja kā tievēšanas tabletes. Parasti sastopami pelēkbalta pulvera veidā, ko pārdod salocītās papīra turziņās (wraps). Šo vielu parasti norij, bet to var arī injicēt vai šņaukt. 'Ledu' vai 'kristālu' var smēķēt.

Iedarbība – atkarīga no lietošanas veida. Neliela orāla deva rada možumu un enerģijas pieplūdumu. Lielākas injicētas vai smēķētas devas sniedz strauju labsajūtas pieaugumu. Daži ātrlietotāji plosto, kļūstot hiperaktīvi un pļāpīgi.

Blaknes – tāpat kā citu stimulantu gadījumā, pēc reibuma iestājas sagurums. Lielas amfetamīnu devas var izraisīt paniku, paranoju un halucinācijas. Ilgstoša lietošana var radīt tā saucamo amfetamīnu psihozi ar šizofrēnijas simptomiem. Paranoja var radīt agresivitāti, ja lietotājam šķiet, ka tam draud briesmas vai to vajā.

Riski – amfetamīnu psihoze var turpināties arī pēc narkotiku atmešanas. Kļūstot agresīvam vai nesavaldīgam, lietotājs var nonākt bīstamās situācijās. Vielas injicēšana rada tādus pašus riskus kā citas narkotikas, piemērām, heroīns.


Šķīdinātāji
Slengā dēvē par 'līmes ostīšanu'.

Pie šķīdinātājiem pieder mājsaimniecībā atrodami izstrādājumi, piemēram, līmes, krāsu atšķaidītāji, vieglās degvielas, aerosoli, izsmidzināmie dezodoranti. Tos var ieelpot no samitrinātas lupatas, piedurknes vai tieši no pudeles. Aerosolus iesmidzina tieši mutē. Šķīdinātājus visbiežāk lieto pusaudži. Vairumā gadījumu tā ir mirkļa aizraušanās, bet tā var radīt milzīgas problēmas skolā un ģimenē.

Iedarbība – šķīdinātāju ieelpošana rada reibumu (buzz), kas līdzīgs alkohola reibumam. Reibums parasti pāriet pēc apmēram pusotras stundas. Lietotājs izskatās piedzēries, valoda ir neskaidra, streipuļo, ķiķina un nespēj sevi savaldīt, pēc tam izjūt miegainību.

Blaknes – var mainīties spriešanas spējas un rasties agresivitāte. Bieži vērojamas halucinācijas, vemšana un atslēgšanās. Pēc lietošanas parasti ir paģiras ar galvassāpēm un vāju koncentrēšanās spēju.

Riski – šķīdinātāju lietošana reti izraisa nāvi, bet tas var notikt netiešu iemeslu dēļ un arī pirmajā lietošanas reizē. Šķīdinātāju ietekmē pieaug iespējamība iekļūt nelaimes gadījumos.Iespējams arī aizrīties vai nosmakt ar plaušās iesmidzināto šķīdinātāju, paša vēmekļiem vai palīgmateriāliem, ko izmanto šķīdinātāja ieelpošanai. Daudzi šķīdinātāji var izraisīt sirds paralīzi.


LSD
Slengā sauc par skābi (acid).



LSD parasti sastopams nelielu tablešu veidā, ko sauc par 'dots' vai 'tabs', vai nelielu papīra vai kartona kvadrātu veidā. Uz tabletēm parasti ir attēli vai logotipi. Tabletes norij.

Iedarbība – LSD ir halucinogēns. Aptuveni stundu pēc tabletes iedzeršanas lietotājs reibuma ietekmē dodas 'ceļojumā'. Apkārtne šķiet savādāka – krāsas, skaņas un priekšmeti šķiet nereāli un neparasti. Ceļojuma laikā var rādīties vīzijas un balsis, laika izjūta palēninās vai paātrinās. Reibums ilgst aptuveni 12 stundas.

Blaknes – kāds būs ceļojums, ir grūti prognozēt. Slikts ceļojums rada bailes, sajūtu, ka zūd kontrole, ka draud sajukšana prātā vai nāve. Slikts ceļojums visdrīzāk sagaidāms, ja lietotājs jau pirms narkotiku
lietošanas ir juties satraukts vai nomākts.

Riski – slikts ceļojums dažos gadījumos var veicināt garīgas slimības attīstību. Arī labi ceļojumi var būt bīstami, piemēram, ja sāk likties, ka iespējams lidot vai staigāt pa ūdeni. Vairākas nedēļas vai mēnešus pēc ceļojuma var rasties īslaicīga halucinācija par atgriešanos ceļojumā. Šādas halucinācijas var būt ļoti uztraucošas.

Maģiskās sēnes ir halucinogēnas sēnes, kas aug savvaļā. Tās var ēst svaigas vai pagatavotā veidā, vai lietot kā tēju. Maģisko sēņu radītais reibums ir līdzīgs vieglākam un īsākam LSD ceļojumam. Tāpat kā LSD gadījumā, ceļojumi var būt slikti un biedējoši. Turklāt pastāv briesmas maģiskās sēnes sajaukt ar indīgām sēnēm.
Par legālām un nelegālām apreibinošām vielām, veikala narkotikām vai apreibinošām zālītēm dēvē psihoaktīvas vielas, kas Īrijā tiek pārdotas zāļu izstrādājumu veikalos (head shops, hemp shops) un citās tirdzniecības vietās – piemēram, seksa veikalos un tetovēšanas salonos. Tās var iegādāties arī internetā. Šīs vielas piedāvā kā narkotiku – kanabisa, ecstasy, kokaīna, LSD, amfetamīnu un heroīna – aizstājējus.

Pārdošanā ir vairāki simti šādu apreibinošo vielu. To vidū ir vielas, kas iedarbojas kā:

• sedatīvie līdzekļi
• stimulanti
• halucinogēni un
• dzimumtieksmi uzbudinoši līdzekļi

Dažas no tām ir augu izcelsmes, citas ir mākslīgi sintezētas. Lielākā daļa ir augu izcelsmes un sintētisko vielu maisījums.

Šīs apreibinošās vielas ir psihoaktīvas – tas nozīmē, ka tās izmaina domāšanu, sajūtas un uzvedību. To ietekme uz fizisko un garīgo veselību nav paredzama, un pastāv risks kļūt atkarīgam.

Nav paredzētas cilvēkiem
Uz daudzu šo vielu etiķetēm rakstīts 'nav paredzēts cilvēkiem'. Tādā veidā to piegādātāji un realizētāji izvairās no likuma un atbildības par nelabvēlīgām sekām un risku. Dažas no šīm narkotikām tiek likumīgi izmantotas veterinārijā un dzīvnieku aprūpē.

Taču to nekaitīgums cilvēkiem nav pārbaudīts. Nekas nav zināms par šo zāļu lietošanas īstermiņa un ilgtermiņa sekām. Dažām vai visām var būt bīstamas blaknes.

• Dažas no tām rada apjukumu – pieaug lietotāja risks iekļūt nelaimes gadījumos vai bīstamās situācijās
• Apreibinošās vielas var izraisīt bailes, panikas lēkmes, paranoju vai pat psihiskas slimības
• Daudzas no tām ir stimulanti, kas var izraisīt bezmiegu ar sekojošu spēka izsīkumu un depresiju
• Šīm vielām var būt nelabvēlīga ietekme uz garīgo veselību – lietotāji bieži sūdzas, ka pēc lietošanas viņiem galvā ir īsta putra
• Tās var būt toksiskas cilvēkiem. Pat 'dabiskas zālītes' var būt kaitīgas – piemēram, izraisīt nieru mazspēju, komu un pat nāvi

Kanabiss
Slengā sauc par haš, zālīti, hašišu, kāsi (hash, blow, shit, grass, weed).



Kanabiss jeb Indijas kaņepes ir dabīgs augs, ko lieto trīs galvenos veidos. Vienkāršāko sauc par sveķiem, un to piegādā cietos, tumšos gabalos vai blokos. Mazāk izplatītas ir šī auga lapas un stiebri,
ko sauc par zāli vai nezāli.Trešo veidu, kanabissa eļļu, Īrijā sastop reti. Kanabisu parasti satin kopā ar tabaku 'kāsī' un smēķē, bet to var arī iemaisīt ēdienā un ēst.

Iedarbība – kanabisa lietošana izraisa atslābuma sajūtu, padara pļāpīgu un jautru. Dažiem lietotājiem šķiet, ka laika gaita palēninās, viņi spilgtāk uztver krāsas,
skaņas un garšas. Var veidoties izteikta ēšanas tieksme.

Blaknes – kanabiss ietekmē atmiņu, koncentrēšanās spēju, var radīt nogurumu un pasivitāti. Ja neesat radis lietot kanabisu vai arī lietojat neierasti stipru tā veidu, var rasties baiļu, panikas vai apjukuma sajūta. Var sākties ilūzijas vai halucinācijas.

Riski – daudzi uzskata kanabisu par relatīvi drošām narkotikām. Taču pētījumi rāda, ka ilgstošiem lietotājiem var būt grūtības ar lietošanas kontroli, un tie var kļūt atkarīgi. Kanabisa smēķēšana palielina risku saslimt ar sirds slimībām, plaušu vēzi un var ietekmēt arī auglību. Cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem kanabisa lietošana var izraisīt šizofrēniju. Īrijā tā ir otra izplatītākā narkotika pēc alkohola, ko atklāj dzērājšoferu organismā.


Ecstasy
Slengā sauc par ekstāzi, ripuļiem, mitsubišī, (E, doves, mitsubishis, yokes, shamrocks).



Ecstacy izgatavo dažu Eiropas valstu pagrīdes laboratorijās. To galvenokārt pārdod tablešu veidā, kam var būt dažādi logotipi vai raksti. Dažreiz ecstasy tabletēm var būt piejauktas citas narkotikas vai vielas.

Iedarbība – ecstasy var radīt mundruma sajūtu un harmoniju ar apkārtni. Lietotājs jūtas laimīgs un mierīgs un izjūt sirsnību pret citiem cilvēkiem. Skaņas, krāsas un emocijas šķiet daudz intensīvākas. Enerģijas pieplūdums ļauj dejot stundām ilgi.

Blaknes – var paaugstināties ķermeņa temperatūra, asinsspiediens un sirdsdarbība. Cita fiziska iedarbība ir saistīta ar muskuļu sāpēm, nelabumu, žokļa stīvumu un
zobu griešanu. Var sākties stipra svīšana, drebuļi un paātrināta sirdsdarbība. Var rasties dehidrācija, apjukums un nogurums.

Riski – vairumu atļauto narkotisko vielu pārbauda izmēģinājumos ar dzīvniekiem, bet ecstasy lietotāji faktiski ir izmēģinājumu cūciņas eksperimentos ar cilvēkiem. Pētījumi jau tagad liecina, ka pēc regulāras lietošanas nedēļas nogalēs, nedēļas vidū jāpiedzīvo 'sabrukums' ar nogurumu un depresiju, kas bieži ilgst vairākas dienas. Reizēm vajadzīgi gadi, lai sāktu izpausties ilgtermiņa ietekme, bet daži lietotāji riskē saslimt ar garīgām slimībām vēlākajā dzīves posmā. Ecstasy pavisam reti izraisa nāvi, bet nāve var iestāties siltumdūriena, sirds vai astmas lēkmes ietekmē.


Heroīns
Slengā sauc par herņa, geričs, gavno (gear, smack, junk, H).



Heroīnu izgatavo no morfīna - vielas, ko iegūst no opija magonēm. To injicē vai smēķē, ko tad angliski dēvē par 'pūķa medīšanu' (chasing the dragon).

Iedarbība – heroīna injicēšana izraisa spēju uzbudinājumu, kam seko miera pilnas, sapņainas izjūtas. Lietotājs izjūt siltumu, atslābumu un miegainību. Sāpes, agresivitāte un dzimumtieksme samazinās.

Blaknes – heroīns un citi opiāti (piemēram, morfīns un metadons) izraisa aizcietējumus un elpošanas palēnināšanos. Taču lielākās briesmas rodas no heroīna pārdozēšanas un injicēšanas.

Riski – uz ielas pārdotais heroīns bieži satur arī citas vielas, kā cukuru, miltus, talku un citas narkotikas. Šīs vielas šķiet nekaitīgas, bet injicējot tās var ļoti kaitēt organismam – radot asins sarecējumus, abscesus un gangrēnu. Lietojot kopīgas adatas, var izplatīt HIV un B un C hepatītu.

Regulāra heroīna lietošana bieži izraisa atkarību, it sevišķi, ja to lieto injicējot.

Metadons ir aizstājējnarkotika, ko izmanto heroīna atkarības ārstēšanā. Tas sastopams zaļa šķidruma veidā, ko dzer reizi dienā, lai pārvarētu tieksmi pēc heroīna. Būtiskākais metadona lietošanas risks ir pārdozēšanas izraisīta nāve.


Kokaīns
Slengā sauc par koku, sniegu (coke, charlie, snow).



Kokaīns ir balts pulveris, ko izgatavo no kokas krūma lapām, kas galvenokārt aug Dienvidamerikā. Parasti to iešņauc degunā. Kreks ir kokaīna veids, kas veicina atkarību lielākā mērā. Kreku, ko sauc arī par „rock”, „stone” vai „free-base”, parasti smēķē. Kokaīnu dažkārt injicē vai ēd.

Iedarbība – kokaīns ir spēcīgs stimulants. Tas rada možumu un enerģijas pieplūdumu, mazina apetīti un slāpes. Iedarbība ilgst līdz 20 minūtes pēc katras devas. Kreka smēķēšana izraisa īsāku, bet intensīvāku skurbumu.

Blaknes – tā kā kokaīna iedarbība ir ļoti spēcīga, paliek tieksme pēc papildu devas. Lielas devas var radīt spēka izsīkumu, bailes, depresiju un dažreiz agresivitāti.

Riski – kokaīna šņaukšana var būt pa cēloni neatgriezeniskam deguna iekšpuses bojājumam. Kokaīna lietošana var kaitēt sirdij un plaušām, lielas devas var izraisīt nāvi no sirdslēkmēm vai trombiem. Kokaīna
lietošana ar alkoholu palielina sirdslēkmju risku un nāves iespējamību. Kokaina ēšana var bojāt zarnu audus. Reibumam sekojošā depresija var būt dziļa un ar pašnāvības mēģinājumiem. Ilgi vai daudz lietojot, kokaīna radītais uzbudinājums var pārtapt nemierā, bezmiegā un novājēšanā. Dažiem lietotājiem veidojas paranoiska psihoze, un viņi kļūst agresīvi. Stiprā tieksme pēc kokaīna, sevišķi pēc kreka, liek to lietot visu laiku un cilvēks zaudē kontroli pār narkotikas lietošanu.


Amfetamīni
Slengā sauc par vitamīniem (speed, whizz, uppers).



Amfetamīni ir stimulantu grupa, dažus no tiem kādreiz izmantoja kā tievēšanas tabletes. Parasti sastopami pelēkbalta pulvera veidā, ko pārdod salocītās papīra turziņās (wraps). Šo vielu parasti norij, bet to var arī injicēt vai šņaukt. 'Ledu' vai 'kristālu' var smēķēt.

Iedarbība – atkarīga no lietošanas veida. Neliela orāla deva rada možumu un enerģijas pieplūdumu. Lielākas injicētas vai smēķētas devas sniedz strauju labsajūtas pieaugumu. Daži ātrlietotāji plosto, kļūstot hiperaktīvi un pļāpīgi.

Blaknes – tāpat kā citu stimulantu gadījumā, pēc reibuma iestājas sagurums. Lielas amfetamīnu devas var izraisīt paniku, paranoju un halucinācijas. Ilgstoša lietošana var radīt tā saucamo amfetamīnu psihozi ar šizofrēnijas simptomiem. Paranoja var radīt agresivitāti, ja lietotājam šķiet, ka tam draud briesmas vai to vajā.

Riski – amfetamīnu psihoze var turpināties arī pēc narkotiku atmešanas. Kļūstot agresīvam vai nesavaldīgam, lietotājs var nonākt bīstamās situācijās. Vielas injicēšana rada tādus pašus riskus kā citas narkotikas, piemērām, heroīns.


Šķīdinātāji
Slengā dēvē par 'līmes ostīšanu'.

Pie šķīdinātājiem pieder mājsaimniecībā atrodami izstrādājumi, piemēram, līmes, krāsu atšķaidītāji, vieglās degvielas, aerosoli, izsmidzināmie dezodoranti. Tos var ieelpot no samitrinātas lupatas, piedurknes vai tieši no pudeles. Aerosolus iesmidzina tieši mutē. Šķīdinātājus visbiežāk lieto pusaudži. Vairumā gadījumu tā ir mirkļa aizraušanās, bet tā var radīt milzīgas problēmas skolā un ģimenē.

Iedarbība – šķīdinātāju ieelpošana rada reibumu (buzz), kas līdzīgs alkohola reibumam. Reibums parasti pāriet pēc apmēram pusotras stundas. Lietotājs izskatās piedzēries, valoda ir neskaidra, streipuļo, ķiķina un nespēj sevi savaldīt, pēc tam izjūt miegainību.

Blaknes – var mainīties spriešanas spējas un rasties agresivitāte. Bieži vērojamas halucinācijas, vemšana un atslēgšanās. Pēc lietošanas parasti ir paģiras ar galvassāpēm un vāju koncentrēšanās spēju.

Riski – šķīdinātāju lietošana reti izraisa nāvi, bet tas var notikt netiešu iemeslu dēļ un arī pirmajā lietošanas reizē. Šķīdinātāju ietekmē pieaug iespējamība iekļūt nelaimes gadījumos.Iespējams arī aizrīties vai nosmakt ar plaušās iesmidzināto šķīdinātāju, paša vēmekļiem vai palīgmateriāliem, ko izmanto šķīdinātāja ieelpošanai. Daudzi šķīdinātāji var izraisīt sirds paralīzi.


LSD
Slengā sauc par skābi (acid).



LSD parasti sastopams nelielu tablešu veidā, ko sauc par 'dots' vai 'tabs', vai nelielu papīra vai kartona kvadrātu veidā. Uz tabletēm parasti ir attēli vai logotipi. Tabletes norij.

Iedarbība – LSD ir halucinogēns. Aptuveni stundu pēc tabletes iedzeršanas lietotājs reibuma ietekmē dodas 'ceļojumā'. Apkārtne šķiet savādāka – krāsas, skaņas un priekšmeti šķiet nereāli un neparasti. Ceļojuma laikā var rādīties vīzijas un balsis, laika izjūta palēninās vai paātrinās. Reibums ilgst aptuveni 12 stundas.

Blaknes – kāds būs ceļojums, ir grūti prognozēt. Slikts ceļojums rada bailes, sajūtu, ka zūd kontrole, ka draud sajukšana prātā vai nāve. Slikts ceļojums visdrīzāk sagaidāms, ja lietotājs jau pirms narkotiku
lietošanas ir juties satraukts vai nomākts.

Riski – slikts ceļojums dažos gadījumos var veicināt garīgas slimības attīstību. Arī labi ceļojumi var būt bīstami, piemēram, ja sāk likties, ka iespējams lidot vai staigāt pa ūdeni. Vairākas nedēļas vai mēnešus pēc ceļojuma var rasties īslaicīga halucinācija par atgriešanos ceļojumā. Šādas halucinācijas var būt ļoti uztraucošas.

Maģiskās sēnes ir halucinogēnas sēnes, kas aug savvaļā. Tās var ēst svaigas vai pagatavotā veidā, vai lietot kā tēju. Maģisko sēņu radītais reibums ir līdzīgs vieglākam un īsākam LSD ceļojumam. Tāpat kā LSD gadījumā, ceļojumi var būt slikti un biedējoši. Turklāt pastāv briesmas maģiskās sēnes sajaukt ar indīgām sēnēm.